dzintarnieks
dzintarnieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dzintarnieks | dzintarnieki |
| Ģen. | dzintarnieka | dzintarnieku |
| Dat. | dzintarniekam | dzintarniekiem |
| Akuz. | dzintarnieku | dzintarniekus |
| Lok. | dzintarniekā | dzintarniekos |
1.Dzintara rotaslietu izgatavotājs.
Avoti: EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mēs, visi “ dzintarnieki”, braucām turp, vedām šurp zagto dzintaru.
- Jūs esat “ dzintarnieks” trešajā paaudzē.
- Tautas lietišķās mākslas studijā Liepava , un 1979. gadā kopā ar dzintarnieku Oļģertu Grīnbergu mums bija izstāde