dzintarīgs
Lietojuma biežums :
dzintarīgs apvidvārds
Tāds, kas ir līdzīgs dzintaram.
Avoti: EH
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ieraudzījis kazakus, Tušs jau grasījās rauties atpakaļ, jo viens no tiem likās pārāk pazīstams, melnām, nokarenām ūsām, sarkanu strīpu uz zilo bikšu staras, tik zibīgām acīm, ka to dzintarīgais spīdums bija manāms jau pa gabalu.
- Tikai šeit, kādreizējā galma citadelē, lielmaņu neizmērojamās greznības, izšķērdības un bagātības epicentrā, vēl varēja iznirt tāds brīnums, kas, nezinu pateikt, kāpēc, bet man tā šķita, nāca no Tatjanai Larinai līdzīgas būtnes mājokļa, glabāja simtiem vismaigāko vēstuļu noslēpumu, atcerējās arfas skaņas, revolūcijas zalves un blokādes sirēnas nāves gaudas, bija mīļi nēsāts un nīgri stumdīts, mests, grūstīts, jauki spoguļojies uz dzintarīga parketa, mircis zem caura jumta un nīcis kopvirtuves aizdurvē, līdz galu galā nonācis šajā spokainajā vecu lietu pēdējās šanses vietā.
- siltā gaismā ( dzintarīga, kā sveču gaisma) ko tādu, kas dod prieku, ka esat cilvēks, kaut ko uzmundrinošu, iedvesmojošu, iepriecinošu, ko tādu, kas vieš cerību vispār dzīvē un liek justies labi par sevi kā cilvēku un cilvēci vispār- tas veido šādas domas un izjūtas ( tas, savukārt, nomierina nervu sistēmu), un ietekmē miegu
- Pašai ļoti paticis draudzenei uz kāzām veidotais pērļu kronis oranžos toņos, kas iznācis tik mirdzošs – sulīgs un dzintarīgs. «