dziedāšana
dziedāšana sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dziedāšana | dziedāšanas |
| Ģen. | dziedāšanas | dziedāšanu |
| Dat. | dziedāšanai | dziedāšanām |
| Akuz. | dziedāšanu | dziedāšanas |
| Lok. | dziedāšanā | dziedāšanās |
1.Muzikālu, melodisku skaņu veidošana ar balsi (par cilvēkiem).
PiemēriKad bungu skaņas bija aizlidojušas tumsā, sieviete apklusa, bet drīz jau atkal atsāka dziedāšanu.
- Kad bungu skaņas bija aizlidojušas tumsā, sieviete apklusa, bet drīz jau atkal atsāka dziedāšanu.
- Tu vairs nedzirdi meiteņu priecīgo dziedāšanu, jo katrs akmeņu un miglas skautajā klusumā sarunājas tikai ar sevi.
- Dziedāšana bija tā, ar ko izdevās uzlabot lielo cilvēku omu, un es zināju daudz dziesmu – ne jau no sākuma līdz beigām, taču mammas dziesmu sākums man bija prātā.
1.1.Muzikālu, melodisku skaņu veidošana ar balsi (par putniem, kukaiņiem).
PiemēriLinu Norvīdu pamodināja gaiļa dziedāšana, kas pavisam negaidīti bija atskanējusi aiz biezo aizkaru nosegtajiem logiem.
- Linu Norvīdu pamodināja gaiļa dziedāšana, kas pavisam negaidīti bija atskanējusi aiz biezo aizkaru nosegtajiem logiem.
- Prātīgāk tādā laikā ir sēdēt aizkrāsnē un pīpēt tabaciņu, klausīties circeņu dziedāšanā un pasaciņās.
- Pēkšņi dzird putnu dziedāšanu.
1.2.Melodiska skanēšana (par mūzikas instrumentiem).
2.Mācību priekšmets – vokālo dotību izkopšana, vokālu skaņdarbu iestudēšana; arī muzikālā audzināšana (vispārizglītojošā skolā).
PiemēriGeto nokļuva Aleksandras paziņa – dziedāšanas skolotājs, pie kura māksliniece 20. gs. 20. gados gāja uz privātstundām.
- Geto nokļuva Aleksandras paziņa – dziedāšanas skolotājs, pie kura māksliniece 20. gs. 20. gados gāja uz privātstundām.
- Dziedāšanas skolotāja vecomāti uzaicināja korī, jo viņa dziedāja tik skaistā, skanīgā balsī.
- Vienreiz viņš vadīja dziedāšanas stundu, bet to neviens nevarēja klausīties.
Stabili vārdu savienojumiRīkles dziedāšana.
- Rīkles dziedāšana vārdkoptermins — īpaša dziedāšanas tehnika ar neparastu artikulāciju rīklē vai balsenē, kas raksturīga tuviešu (un tiem radniecīgo tautu) tradicionālajai mūzikai
Avoti: LLVV, DIA, T
Korpusa piemēri:šeit