dzestrums
dzestrums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dzestrums | dzestrumi |
| Ģen. | dzestruma | dzestrumu |
| Dat. | dzestrumam | dzestrumiem |
| Akuz. | dzestrumu | dzestrumus |
| Lok. | dzestrumā | dzestrumos |
1.Vispārināta īpašība → dzestrs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → dzestrs2, šīs: īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vēl nav tā dzestruma, kas saņem aiz apkakles un sapurina.
- Tomēr atnākušajam dzestrumam no ievu parādīšanās ir ievērojami daudz labo īpašību.
- Dažs labs no jums apgalvoja, ka tas esot zemes dzestrums.
- Es redzēju, ka no dzestruma viņas ciskas iegūst zilganu atkrāsu.
- Viņš pamirst ziemas dzestrumā, aizspiedis ar plecu aiz sevis durvis.