dzestrs
dzestrs īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | dzestrs | dzestri |
Ģen. | dzestra | dzestru |
Dat. | dzestram | dzestriem |
Akuz. | dzestru | dzestrus |
Lok. | dzestrā | dzestros |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
dzestra | dzestras |
dzestras | dzestru |
dzestrai | dzestrām |
dzestru | dzestras |
dzestrā | dzestrās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | dzestrais | dzestrie |
Ģen. | dzestrā | dzestro |
Dat. | dzestrajam | dzestrajiem |
Akuz. | dzestro | dzestros |
Lok. | dzestrajā | dzestrajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
dzestrā | dzestrās |
dzestrās | dzestro |
dzestrajai | dzestrajām |
dzestro | dzestrās |
dzestrajā | dzestrajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
dzestri apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.Vēss, spirgts (par gaisu, vēju u. tml.).
1.1.Tāds, kad ir vēss laiks (piemēram, par dienu, tās daļu).
1.2.Tāds, kur ir vēss, arī drēgns (par vietu, telpu).
1.3.Vēss, arī mitrs (par zemi, smiltīm); vēss (par ūdeni).
1.4.Tāds, kas nesilda (par sauli vēsā, aukstā laikā, par gaismu u. tml.).
1.5.Savienojumā ar "būt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar vēsumu, drēgnumu vai ar vēsuma, drēgnuma sajūtu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Rīts tik dzestrs, ka labi, ja līdzi paķērušies cimdi.
- Vakarā Ventspilī gaidāms dzestrs laiks + 3...+4 grādu robežās.
- Dzestrajā rīta gaisā kāds lielajā somā sāka meklēt siltāku apģērba gabalu.
- Ievziedā naktis var būt dzestras un salnu vietās - pavasara salnas.
- Nakts uz sestdienu būs ar pārsvarā skaidrām debesīm, bet dzestra.