dzervelce
dzervelce sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | dzervelce | dzervelces |
Ģen. | dzervelces | dzervelču |
Dat. | dzervelcei | dzervelcēm |
Akuz. | dzervelci | dzervelces |
Lok. | dzervelcē | dzervelcēs |
Avoti: KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Milcei patīk un patīk atcerēties tos no Babiņas noklausītos stipros vārdus, kam dzervelce padevās kā nebijusi.
- Tos runāšu tā klusiņām, ka tikai es pati tos dzirdu, bet līdz dzervelces ausīm netiek nekā."
- Varbūt zemes sirds tā grib, lai dzervelce iesūc ūdeni no ezera un izlaista pa tīrumiem, mežiem un kalniem, kur zemes dzīslās sācies sausums.
- Ja es runāšu tos stiprā balsī kā toreiz, var arī notikt kā toreiz - dzervelce parauj abus skaistās jostas galus uz augšu un - projām uz debesīm!
- Dažas komandas labāk pārzināja grāmatas vai pilsētu ģerboņus, bet iekrita uz vecvārdiem ( dzervelce, žīgurs), savukārt citiem problēmas nesagādāja mākslas darbi, bet ne tik labi padevās atminēt putnus vai siluetus.