dzemdināt
dzemdināt 3. konjugācijas darbības vārds; novecojis, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | dzemdinu | dzemdinām | dzemdināju | dzemdinājām | dzemdināšu | dzemdināsim |
| 2. pers. | dzemdini | dzemdināt | dzemdināji | dzemdinājāt | dzemdināsi | dzemdināsiet, dzemdināsit |
| 3. pers. | dzemdina | dzemdināja | dzemdinās | |||
Pavēles izteiksme: dzemdini (vsk. 2. pers.), dzemdiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: dzemdinot (tag.), dzemdināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: dzemdinātu
Vajadzības izteiksme: jādzemdina
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ingūnu literatūrai no saviem gurniem dzemdināja Ziedoņa “ Epifānijas”.
- Otrais no Mamiņas dzemdinātajiem dēliem – pirms viņa īsu brīdi bija
- Tā tika dzemdināti šie bezsugas klejojumi ar rīdziniekiem pa viņu mazotnes vietām.
- Tikai — pat tu nevari zināt visus veidus, kā tiek dzemdināts cilvēks.
- Tas ir drudzis, kas dzemdina tik kreceļainus prātojumus.