dzeldināt
dzeldināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | dzeldinu | dzeldinām | dzeldināju | dzeldinājām | dzeldināšu | dzeldināsim |
| 2. pers. | dzeldini | dzeldināt | dzeldināji | dzeldinājāt | dzeldināsi | dzeldināsiet, dzeldināsit |
| 3. pers. | dzeldina | dzeldināja | dzeldinās | |||
Pavēles izteiksme: dzeldini (vsk. 2. pers.), dzeldiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: dzeldinot (tag.), dzeldināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: dzeldinātu
Vajadzības izteiksme: jādzeldina
1.Dzeldēt1.
2.Dzeldēt2.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tāpēc ir iespiedusies atmiņā šī aina, vēl viena manas nepagātnes vīzija: visu uz ezīti apcirpto kārnais dieviņš Martīns stāv, bēdīgi balstīdams sienu, viņam pie kājām vienaldzīgi putinās cigarešu pelni, bet aiz loga tipina šķībacis Karūsa, dzeldinādams manu piekusušo nesirdi.
- Kad lūpas dzeldinošas dzirkstes met
- Man sarkansārtas dzeldinošas ilgas
- Es viņus dzeldināšu ar netautu , ar kādu ģeķīgu tautu
- Mani dzeldināja ar saviem nedieviem , tie