dzejproza
dzejproza sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: literatūrzinātneLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dzejproza | dzejprozas |
| Ģen. | dzejprozas | dzejprozu |
| Dat. | dzejprozai | dzejprozām |
| Akuz. | dzejprozu | dzejprozas |
| Lok. | dzejprozā | dzejprozās |
Daiļdarbs, kurš daļēji atgādina dzejoli (resp., bez izteikta sižeta, apjomā parasti negarš, ar liriska tēlojuma īpatnībām un paaugstinātu emocionālo spriedzi, izteiktu subjektīvo sākotni, ar dzejai raksturīgām inversām sintaktiskām konstrukcijām), daļēji prozu (resp., bez stingra metra, bez atskaņām, ar dalījumu rindkopās); dzeja prozā.
Avoti: DzV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Savukārt dzejprozas un īsprozas robežas parasts uzskatīt par plūstošām un nedefinējamām.
- Pēc 2. pasaules kara franču dzejprozas angļu tulkojumi tika publicēti ASV.
- Pētījuma mērķis ir pārliecināties par dzejprozas kā pastāvīgas tradīcijas klātesamību latviešu literatūrā.
- Franču 20. gs. literatūrā dzejproza ir arī vairāku citu autoru iecienīta forma.
- Šā darba formveides īpatnības ļauj vilkt paralēles ar atsevišķiem Eiropas dzejprozas tekstiem.