dzejot
dzejot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | dzejoju | dzejojam | dzejoju | dzejojām | dzejošu | dzejosim |
| 2. pers. | dzejo | dzejojat | dzejoji | dzejojāt | dzejosi | dzejosiet, dzejosit |
| 3. pers. | dzejo | dzejoja | dzejos | |||
Pavēles izteiksme: dzejo (vsk. 2. pers.), dzejojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: dzejojot (tag.), dzejošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: dzejotu
Vajadzības izteiksme: jādzejo
1.Sacerēt dzejas darbus.
1.1.transitīvs; lieto: pareti Sacerēt (daiļdarbu) saistītā valodā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- / Es steidzos tad par visu dzejot” ( 12).
- Ne visiem sanāk dzejot, tomēr tā ir lieliska iespēja izpausties.
- Lizumniete Inese Tirzīte uzskata, ka gleznot ir grūtāk, nekā dzejot
- Rieteklis dzejojis par mīlestību un dabu, apdzejojis Gauju un Valmieru.
- Pēdējā laikā spainis bija daudz dzejojis, un vārsmas bija smagas.