dvēseliskums
dvēseliskums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dvēseliskums | dvēseliskumi |
| Ģen. | dvēseliskuma | dvēseliskumu |
| Dat. | dvēseliskumam | dvēseliskumiem |
| Akuz. | dvēseliskumu | dvēseliskumus |
| Lok. | dvēseliskumā | dvēseliskumos |
1.Vispārināta īpašība → dvēselisks2, šīs īpašības konkrēta izpausme; dvēselīgums2.
2.Dvēselīgums1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Savukārt, komponists Yiruma mani iedvesmo ar savu dvēseliskumu.
- Daces Eversas Arkadinas spēks ir paslēpts smalkā dvēseliskumā.
- Nav dvēseliskuma, jo viņš strādā mehāniski.
- Viņai raksturīga empātija, iedziļināšanās, dvēseliskums.
- Visi kliedzam pēc dvēseliskuma, pēc taisnības.