dvēselīgums
dvēselīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dvēselīgums | dvēselīgumi |
| Ģen. | dvēselīguma | dvēselīgumu |
| Dat. | dvēselīgumam | dvēselīgumiem |
| Akuz. | dvēselīgumu | dvēselīgumus |
| Lok. | dvēselīgumā | dvēselīgumos |
1.Vispārināta īpašība → dvēselīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → dvēselīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme; dvēseliskums1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No tā nāk arī viņu lielā apgarotība un dvēselīgums.
- "Arveda Švābes cilvēka un zinātnieka evolūciju ļoti labi raksturo viņa dzeja, kura no sākuma ir ārīga, bet vēlāk iegūst dvēselīgumu, kļūdama par iekšēju dialogu.
- No tā nāk arī viņu lielā apgarotība un dvēselīgums."
- Kāds noteikti gribēs aizstāvēt Parīzes dvēselīgumu vai norādīt uz Londonas snobismu, bet tā būs tikai tās pašas parādības pretējā izpausme, kas tāpat apliecinās atšķirīgumu.