dusma
dusma sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dusma | — |
| Ģen. | dusmas | — |
| Dat. | dusmai | — |
| Akuz. | dusmu | — |
| Lok. | dusmā | — |
Dusmas, sašutums.
Avoti: LV93
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Velncs paraavis pilniigi dusma sanaak
- Un vēlreiz visu rakstīt bija jau slinkums ( un dusma).
- to čangals ko tur dusma, dusma, tā taču vienmēr.
- Vienkārši dusma, jāsāk cīņa par jaunu matraci vai naudas atgriešanu.
- Prieks par Tevi un maķenīt dusma par sevi, ka noraustījos!