durkls
durkls vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | durkls | durkli |
| Ģen. | durkla | durklu |
| Dat. | durklam | durkliem |
| Akuz. | durklu | durklus |
| Lok. | durklā | durklos |
1.Ass dzelzs rīks caurumu taisīšanai.
2.Skalu iespraužamais.
Avoti: KV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pusplikais, saverkšķījis ģīmi zvērīgā vieplī, piegrūda durkli krievam pie deguna.
- Man izdevās parauties malā, durkli gan novicināju, bet trāpīju tukšumam.
- Apguvis prasmes darboties ar tuvcīņas ieroci – automāta durkli jeb « štiknazi».
- Skolotājs nenojauš, ka es zinu par Pirmā pasaules kara šautenes durkli viņa atvilktnē.
- Uzbrucējs viņu bija sadūris ar šautenes durkli.