durklis
Lietojuma biežums :
durklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Duramais tuvcīņas ierocis, ko piestiprina šautenes stobra galā.
PiemēriCik patīkami ir sažņaugt durkļa rokturi vai vēl nesakarsušu automāta korpusu, tumši zaļu mīnmetēja stobru.
Stabili vārdu savienojumiDurkļu cīņa.
2.Koka nūja ar naglu galā, uz kuras balstās ejot vai braucot pa gludu ledu.
3.Skalu iespraužamais.
Avoti: LLVV, KV
Korpusa piemēri:šeit