durklis
durklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | durklis | durkļi |
| Ģen. | durkļa | durkļu |
| Dat. | durklim | durkļiem |
| Akuz. | durkli | durkļus |
| Lok. | durklī | durkļos |
1.Duramais tuvcīņas ierocis, ko piestiprina šautenes stobra galā.
PiemēriCik patīkami ir sažņaugt durkļa rokturi vai vēl nesakarsušu automāta korpusu, tumši zaļu mīnmetēja stobru.
- Cik patīkami ir sažņaugt durkļa rokturi vai vēl nesakarsušu automāta korpusu, tumši zaļu mīnmetēja stobru.
- Īss trieciens, ass, durklis mirklī nokrīt zemē, to paceļ Roze un groza rokās.
- Ir labāks par dažu citu, kurš, pamuļķis būdams, pats maucas virsū vācu durklim.
Stabili vārdu savienojumiDurkļu cīņa.
- Durkļu cīņa kolokācija — cīņa ar durkļiem
2.Koka nūja ar naglu galā, uz kuras balstās ejot vai braucot pa gludu ledu.
3.Skalu iespraužamais.
Stabili vārdu savienojumiŅemt zobenu rokā; ņemt zobenu rokās; ņemt šķēpu; ņemt šķēpu rokā; ņemt šķēpu rokās.
- Ņemt zobenu rokā; ņemt zobenu rokās; ņemt šķēpu; ņemt šķēpu rokā; ņemt šķēpu rokās; ņemt šauteni rokā; ņemt šauteni; ņemt durkli rokās; ņemt durkli rokā; ņemt durkli; ņemt ieroci rokā; ņemt ieroci; ņemt ieroci rokās; ņemt šauteni rokās; ņemt zobenu; tvert šauteni rokā; tvert zobenu rokā; tvert zobenu; tvert zobenu rokās; tvert šauteni rokās; tvert durkli rokās; tvert ieroci rokā; tvert ieroci rokās; tvert ieroci; tvert durkli; tvert durkli rokā; tvert šķēpu rokās; tvert šķēpu rokā; tvert šķēpu; tvert šauteni idioma — cīnīties bruņotā cīņā, karā, doties bruņotā cīņā, karā
Avoti: LLVV, KV
Piemēri valodas korpusos:šeit