dubļi
dubļi vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; vienskaitli lieto neliterārā valodā; parasti formā: daudzskaitlis
Locīšana
1.Šķidra masa — ūdenī izmirkusi zeme.
PiemēriBeire informēja, ka priekšlaukums ir sliktā stāvoklī, to klājot dubļi un peļķes.
1.1.Šādas slapjas, izmirkušas zemes pikas, daļiņas (uz kāda priekšmeta).
PiemēriNetīrumi uz stikla virsmas gaismu izkliedē vai atstaro, savukārt dubļi var stikla virsmu pat saskrāpēt.
1.2.pārnestā nozīmē Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
PiemēriTuvojas vēlēšanas, un mēs, politiķi, tāpat tiksim nolieti dubļiem.
Stabili vārdu savienojumiApmētāt (ar) dubļiem. Dubļus brist.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit