drāzt1
drāzt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | drāžu | drāžam | drāzu | drāzām | drāzīšu | drāzīsim |
| 2. pers. | drāz | drāžat | drāzi | drāzāt | drāzīsi | drāzīsiet, drāzīsit |
| 3. pers. | drāž | drāza | drāzīs | |||
Pavēles izteiksme: drāz (vsk. 2. pers.), drāziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: drāžot (tag.), drāzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: drāztu
Vajadzības izteiksme: jādrāž
1.Atdalot skaidas (piemēram, ar nazi), padarīt (ko) tievāku, īsāku, smailāku, gludāku.
2.Apstrādājot ar nazi vai citu asu rīku kādu materiālu, gatavot (priekšmetu).
2.1.Šādā veidā gatavojot priekšmetu, atdalīt (piemēram, skaidas).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Katru reizi, kad es viņu drāzu, viņai tā gadījās.
- Ej par frēzētāju, audzē lopus vai rapsi vai drāz svilpavniekus.
- Protams, neiztrūkstoši viņa izdzer kafijas krūzi un drāž uz fermu.
- - Pēc trim nedēļām sākas atvaļinājums un drāžu uz Franciju.
- Man bija jādrāž no Ainažiem uz Liepāju kā sacīkšu braucējam.