dobjums
dobjums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dobjums | dobjumi |
| Ģen. | dobjuma | dobjumu |
| Dat. | dobjumam | dobjumiem |
| Akuz. | dobjumu | dobjumus |
| Lok. | dobjumā | dobjumos |
Vispārināta īpašība → dobjš, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tās masa, blīvums un tās brutālais stiprums, raupjums un dobjums; tās aizsargājošais, mītiskais spēks, un tās trulā vienaldzība pret cilvēces laiku, pret cilvēces vēlmēm un kaislībām.
- Ne tikai skaļumam un dobjumam ārpusē, bet arī dzirdamībai salonā.
- Vari regulēt skaļumu, kā arī dobjumu atkarībā no pretinieka.