Doblen
Doblen vārds svešvalodā; vācu, īpašvārds, vietvārds
Avoti: FV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 1254. gadā kādā vācu dokumentā fiksēts vietvārds " Dubelene" vai " Dubelone"; vēlāk arī " Doblene", " Doblenen", " Doblen".
- 1824. gadā publicēts pagasta tiesu saraksts Dobeles jeb Jelgavas apriņķī, kas paredz tajā 41 pagasta tiesu: Abgulde vecā, jeb Āmbomes muiža ( Alt-Abgulden), Abgunstes muiža ( Abgunst), Amburga ( Annenburg), Audraue ( Audrau), Aueres muiža ( Auermünde), Bērzebēķe ( Bersebeck), Bērzes muiža, Kroņa ( Kron-Bershoff), Bērz-Līve ( Lieven-Bersen), Blankenpelte ( Blankenfeld), Bramberges muiža ( Brandenburg), Bukaišu muiža ( Fockenhoff), Bukes muiža ( Schni ckern), Dobes muiža ( Doben), Dobele ( Doblen), Elleie ( Elley), Ercoges muiža ( Hercogshoff), Gala muiža ( Endenhoff), Grauzde ( Grausden), Kalna muiža ( Hoffzumbergen), Kalnaciema ( Kalnziem), Kazupe ( Kasuppen), Liela-Bērze ( Gross-Bersen), Liela Berķene ( Gross-Berken), Maza-Berķene ( Klein-Berken), Mūres muiža ( Gemauerthoff), Ozolu muiža ( Paulsgnade), Oven Vircava ( Howens’s-Würzau), Pakaize ( Potkaisen), Pienaue ( Pönau), Platone ( Gross-Platonen), Rumbes muiža ( Rumbenhoff), Zaļa muiža ( Grünhoff), Sesava ( Privat-Sessau), Skurstiņu muiža ( Schorstädt), Sodu muiža ( Gross-Sessau), Titelmindes muiža ( Titelmünde), Vilces muiža ( Wilzen), Virkus muiža ( Heyden), Vircava, Kroņa ( Krons-Würzau)
- G. Dobeles pilskunga tiesa ( " Hauptmannschaft Doblen")
- Dobeles apriņķis tika izveidots 1819. gada teritoriāli administratīvās reformas rezultātā, pārdēvējot Dobeles pilskunga tiesu ( " Hauptmannschaft Doblen", " Добленское гауптманство") par apriņķi.
- Jelgavas draudzes novads jeb Jelgavas ķiršpēle ( ) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Dobeles pilskunga iecirkņa ( " Hauptmannschaft Doblen"), vēlākā Kurzemes guberņas Dobeles apriņķa ( 1819—1918) sastāvā.