diženība
Lietojuma biežums :
diženība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | diženība | diženības |
| Ģen. | diženības | diženību |
| Dat. | diženībai | diženībām |
| Akuz. | diženību | diženības |
| Lok. | diženībā | diženībās |
1.Diženums1.
2.Diženums2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet, sakiet, vai šī diženība visā pilnā mērā pieder cilvēkam?
- Mēs runājam par tikumisko diženību.”
- Arī es dejoju ar visiem pēc kārtas, ar filmu studijas sponsoriem, ar labvēļiem, ar mecenātiem, ar politiski ietekmīgām un gaužām amizantām personām – tā tik tiešām bija kinostudijas bijušās diženības balle.
- Arī viņš, līdzīgi kā viņa pareizticīgie priekšteči, nodala prāta un gara, ārējā un iekšējā, intelektuālā un tikumiskā sfēras: „ Prāta jeb tā sauktā intelektuālā diženība vienmēr un visur ir bijusi lielā godā.
- ”[Pommers, 1923d] Līdzīgi kā viņa priekšteči, J. Pommers uzsver citas cilvēka gara sfēras nozīmi: „ Bet ir vēl viens diženības veids, par kuru maz tiek runāts pasaulē, kuram pasaule maz pievērš vērības, kurš, tāpat kā prāta diženība, pamatojas uz gara īpašībām, bet kurš ir brīvs no prāta diženības neveiksmēm un trūkumiem.