diženums
diženums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | diženums | diženumi |
| Ģen. | diženuma | diženumu |
| Dat. | diženumam | diženumiem |
| Akuz. | diženumu | diženumus |
| Lok. | diženumā | diženumos |
1.Vispārināta īpašība → dižens1, šīs īpašības konkrēta izpausme; lielums, izskatīgums.
1.1.Izcila nozīmība.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- ka pirmais “ 500 amata dienas kā amerikāņu atgūtā diženuma dienas”
- Dovīds klausījās un jauda, ka viņš sācis apjēgt cilvēka diženumu.
- [..] Tas vienlaikus noved arī pie traģēdijas un diženuma jūtu zaudēšanas.
- Blakus mīlniekiem vai nē — tas šī brīža diženumu nevarēja nomākt.
- Arī mākslas diženums visspilgtāk izpaužas mūzikā!