divjūgs
divjūgs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | divjūgs | divjūgi |
| Ģen. | divjūga | divjūgu |
| Dat. | divjūgam | divjūgiem |
| Akuz. | divjūgu | divjūgus |
| Lok. | divjūgā | divjūgos |
1.Pajūgs, kurā iejūgti divi zirgi.
1.1.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs Diviem zirgiem paredzēts.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Andrievam jāizstāsta visos sīkumos, kā Hils nonācis kaujas braucēja divjūgā.
- Radvilis, kā zināms, ar savu divjūgu viens atsver trijus...
- Atskan gaisa trauksme, viņam jāiebrauc divjūgs zem Gaisa tilta.
- — Esam klāt, — saka Andrievs un aptur divjūgu.
- - Viens ar krāsainu, apgleznotu emaljas vāciņu: ar divjūga karieti mežā un...