divkājainis
divkājainis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | divkājainis | divkājaiņi |
| Ģen. | divkājaiņa | divkājaiņu |
| Dat. | divkājainim | divkājaiņiem |
| Akuz. | divkājaini | divkājaiņus |
| Lok. | divkājainī | divkājaiņos |
Tas, kam ir divas kājas (parasti cilvēks pretstatā dzīvniekiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Katrs svešais divkājainis Basteti centās pierunāt, lai viņa apēdot vismaz kumosiņu.
- Nepazīstamie divkājaiņi tikai šaudījās pa māju uz priekšu un atpakaļ.
- Šie divkājaiņi vēl nav garu izlaiduši.
- Daži divkājaini, daži četrkājaini, un daži, kā amozaurs un iguanodons, varēja staigāt gan uz divām, gan četrām kājām vienlīdz viegli.
- Jūs nosaukt par nelieti , latviešu tautas nodevēju un divkājaini