dimūksnis
dimūksnis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dimūksnis | dimūkšņi |
| Ģen. | dimūkšņa | dimūkšņu |
| Dat. | dimūksnim | dimūkšņiem |
| Akuz. | dimūksni | dimūkšņus |
| Lok. | dimūksnī | dimūkšņos |
Staigna, slapja vieta (purvā vai pļavā); dūksts.
Avoti: KV, KnG