dimt1
dimt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | dimu | dimam | dimu | dimām | dimšu | dimsim |
| 2. pers. | dim | dimat | dimi | dimāt | dimsi | dimsiet, dimsit |
| 3. pers. | dim | dima | dims | |||
Pavēles izteiksme: dim (vsk. 2. pers.), dimiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: dimot (tag.), dimšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: dimtu
Vajadzības izteiksme: jādim
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Skrīveru leģendas” izstāstīja Skrīveru postfolkloras apvienība “ Dimti”.
- Tā tava baltā zvana sirds, dim, dim, dim
- Kur tu ņēmi, dim, dim, dim, dim
- Dziedātājs Dima Milenins pavada savu pirmklasnieci uz skolu
- Artas draugs Dima arī ir krievs, visu mūžu nodzīvojis tepat, bet latviski runā kā pa celmiem.