diletants
diletants vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | diletants | diletanti |
| Ģen. | diletanta | diletantu |
| Dat. | diletantam | diletantiem |
| Akuz. | diletantu | diletantus |
| Lok. | diletantā | diletantos |
diletante sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | diletante | diletantes |
| Ģen. | diletantes | diletanšu |
| Dat. | diletantei | diletantēm |
| Akuz. | diletanti | diletantes |
| Lok. | diletantē | diletantēs |
Cilvēks, kas nodarbojas (ar mākslu, zinātni, arodu) bez pietiekošām zināšanām, sagatavotības, arī bez talanta.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Visapkārt sevi skaļi pauda jauna, zibenīgi ātri izveidojusies diletantu saime.
- Diletantus viņa sevišķi necienīja ne trimdas, ne Latvijas literatūrā.
- Kā mākslā, tā žurnālistikā šis, liekas, ir diletantu laiks.
- No kafijas ledus atdalītais gabaliņš triecas pret kāda diletanta gleznotu sadzīves ainiņu.
- Pirmais latviešu vēsturnieks” Krodznieks bija diletants ar vēsturnieka diplomu.