diletantisms
diletantisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | diletantisms | diletantismi |
| Ģen. | diletantisma | diletantismu |
| Dat. | diletantismam | diletantismiem |
| Akuz. | diletantismu | diletantismus |
| Lok. | diletantismā | diletantismos |
Pavirša nodarbošanās (ar mākslu, zinātni, arodu) bez pietiekošām zināšanām, sagatavotības; paviršība, zināšanu un sagatavotības, arī talanta trūkums (mākslā, zinātnē, arodā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pret seklumu un diletantismu autore ir cīnījusies visu mūžu teātra un literatūras kritiķes darbā.
- Minētā bauda, pietiekami vilinoša, lai sacenstos ar mūziku, varētu saukties diletantisms žēlsirdībā.
- Rodams ļaunā kults kā aizvien vēl romantisks politikas dezinficēšanas un izolēšanas aparāts pret jebkādu moralizējošo diletantismu.
- Viss tas liecina par baigu diletantismu paša Krolla un citu kultūras darbinieku itin labi domātajos centienos.
- Tas ir ļoti svarīgi, lai nozari sakārtotu, jo diletantisms pirtī ir tikpat postošs kā citās nozarēs.