dibenpuse
dibenpuse sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dibenpuse | dibenpuses |
| Ģen. | dibenpuses | dibenpušu |
| Dat. | dibenpusei | dibenpusēm |
| Akuz. | dibenpusi | dibenpuses |
| Lok. | dibenpusē | dibenpusēs |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Otrs ir metru septiņdesmit astoņi garš vīrs ar gaļīgu dibenpusi.
- Viņš itin bieži apstājās un pagrieza galvu uz dibenpusi, it kā būtu atklājis kaut ko pavisam jaunu.
- Tāpēc arī nodomāju, ka misters Pārtridžs ieradies pavisam citā vajadzībā, kad viņš uzcēla sunīti uz galda un pagrieza tā dibenpusi pret mani.
- Dažiem dzīvniekiem, piemēram, dogam, nemaz nebija astes, Sīmam vajadzēja viņam dibenpusē uzburt garu žurkas asti, aiz tās bija parocīgi stīvēt.
- Tādas vietas pelēkajā istabā vairs nebija – brūnais trimo nez kāpēc bija pagriezts pret logu, uz tā dibenpuses ar krītu bija uzšņāps dzeltens krusts.