diaitētika
diaitētika sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | diaitētika | diaitētikas |
| Ģen. | diaitētikas | diaitētiku |
| Dat. | diaitētikai | diaitētikām |
| Akuz. | diaitētiku | diaitētikas |
| Lok. | diaitētikā | diaitētikās |
Mācība par pareizu, saprātīgu un attaisnojamu garīgu dzīvi, kas iespējama, pareizi regulējot dvēseles un miesas, prāta un jutekļu attiecības.
Avoti: KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja iepriekšējā ģermānistika no sava skatījuma loka izslēdza sava laika literatūru, tad tā nebija, kā patlaban uzskata, gudra piesardzība, tas bija askētiskais pētnieku dzīves noteikums, viņi nepastarpināti kalpoja savam laikmetam ar tam adekvātu bijušā izpēti; brāļu Grimmu stils un pozīcija liecina, ka diaitētika, ko pieprasa šāds darbs, nav niecīgāka par lielas mākslinieciskās radīšanas diaitētiku.