diahronija
diahronija sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | diahronija | diahronijas |
| Ģen. | diahronijas | diahroniju |
| Dat. | diahronijai | diahronijām |
| Akuz. | diahroniju | diahronijas |
| Lok. | diahronijā | diahronijās |
Secība laika ziņā (parasti valodas attīstībā, izmaiņās).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Daļēji tas notika strukturālisma sākumposmā vispār dominējošā diahroniju noliedzošā noskaņojuma dēļ.
- Līdz 20. gadsimtam valodniekus galvenokārt interesēja vēsturiskās attīstības jautājumu izpēte valodā, valodas izcelšanās un pārmaiņas ( etimoloģija, sinhronija, diahronija), bet, sākot ar Ferdinanda de Sosīra ( Ferdinand de Saussure) pētījumiem, tiek rasta ierosme daudzveidīgai teorētiskās domas attīstībai valodniecībā, kas tālāk savu izpausmi rod arī lingvodidaktikā.
- DU - Humanitārās fakultātes organizēta zinātnisko lasījumu sekcija " Baltu valodas: sinhronija un diahronija" ( 2010.g.);
- Valodu sinhronija un diahronija Kontrastīvā lingvistika
- Latviešu valodas augšzemnieku dialekta latgalisko izlokšņu fonētika diahronija un sinhronija , par kuru tās autoram tika piešķirts filoloģijas doktora grāds 1992