delverība
delverība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | delverība | delverības |
| Ģen. | delverības | delverību |
| Dat. | delverībai | delverībām |
| Akuz. | delverību | delverības |
| Lok. | delverībā | delverībās |
1.parasti formā: vienskaitlis Vispārināta īpašība → delverīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Izturēšanās, rīcība, kurai raksturīga dauzīšanās, plosīšanās, arī niekošanās, blēņošanās.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Tādā vecumā jau tikai delverības vien prātā, – Halise teica.
- Neiztrūkst arī pa kādam jokam un delverībai.
- Vai tā bija teātra cilvēku spontāna delverība?
- Delverības un kūdīšana jau nu bija manas.
- Ozolkalna pamatskolā ar delverībām pārpilnie.