delverēties
Lietojuma biežums :
delverēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | delverējos | delverējamies | delverējos | delverējāmies | delverēšos | delverēsimies |
| 2. pers. | delverējies | delverējaties | delverējies | delverējāties | delverēsies | delverēsieties, delverēsities |
| 3. pers. | delverējas | delverējās | delverēsies | |||
Pavēles izteiksme: delverējies (vsk. 2. pers.), delverējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: delverējoties (tag.), delverēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: delverētos
Vajadzības izteiksme: jādelverējas
Dauzīties, plosīties; niekoties, blēņoties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nācām no tās puses, un pie grāvja visi sīkie delverējās.
- Delverējušies un zirgojušies, smējušies un jokojušies, bet tagad Pēterim tik svinīgs ģīmis kā pie bikts.
- Viņa burvju zemē tiesības delverēties nav nevienai raganai, šeit burt drīkst tikai viens cilvēks – pats Sīms.
- Pavisam cits Valentīns Skulme, kurš, izkļuvis no sprosta, bulgāru zemē joko, trako, delverējas.
- Un gan viens, gan otrs tagad teicās redzējis melnu čupiņu ejiņā pie latvju mājas, bet domājis tās esam tikai lapas vai lupatas, un cik gan trūka, ka kāds no viņiem, tai pašā kunga prātā delverēdamies un citiem izrādīdamies, būtu pieskrējis čupiņai klāt un iespēris ar kāju .