dejotājs
dejotājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dejotājs | dejotāji |
| Ģen. | dejotāja | dejotāju |
| Dat. | dejotājam | dejotājiem |
| Akuz. | dejotāju | dejotājus |
| Lok. | dejotājā | dejotājos |
dejotāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dejotāja | dejotājas |
| Ģen. | dejotājas | dejotāju |
| Dat. | dejotājai | dejotājām |
| Akuz. | dejotāju | dejotājas |
| Lok. | dejotājā | dejotājās |
1.Cilvēks, kas dejo.
PiemēriViņa iekārtojas stūrītī pie ārdurvīm, un, vērojot dejotājus, viņai kļūst gandrīz jautri.
- Viņa iekārtojas stūrītī pie ārdurvīm, un, vērojot dejotājus, viņai kļūst gandrīz jautri.
- Grāfs izrādījās lielisks dejotājs.
- Viņš satvēra Piju ap vidukli un iejuka starp citiem dejotājiem.
1.1.Baleta mākslinieks; dalībnieks deju kolektīvā.
PiemēriBaleta gaiteņos arī vidējās paaudzes dejotāji uzskatīja, ka es varētu būt jaunās paaudzes spožākā personība.
- Baleta gaiteņos arī vidējās paaudzes dejotāji uzskatīja, ka es varētu būt jaunās paaudzes spožākā personība.
- Uz vāka sarežģītā dejā sastinguši skaisti dejotāji indiskiem vaibstiem.
Stabili vārdu savienojumiStieples (arī virves) dejotājs.
- Stieples (arī virves) dejotājs — cirka mākslinieks, kas izpilda vingrojumus uz gaisā izstieptas stieples (virves)
Avoti: LLVV, T
Piemēri valodas korpusos:šeit