degums
degums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | degums | degumi |
| Ģen. | deguma | degumu |
| Dat. | degumam | degumiem |
| Akuz. | degumu | degumus |
| Lok. | degumā | degumos |
2.parasti formā: daudzskaitlis; lieto: reti Izdegusi vai izdedzināta vieta (piemēram, mežā).
3.Sadegušu, arī degošu priekšmetu atliekas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Inesei piektdienas pēcpusdienā dzīvoklī pazuda elektrība un izplatījās spēcīga deguma smaka.
- Sūnas, virši, ir bērzi, kas iezīmē deguma vietu.
- Tā ir degumu suga, tā, kura citur nevar izdzīvot.
- Ārzemes veiktajos pētījumos degumu sēņu sarakstos minēti vairāki simti sēņu sugu.
- Sēnes, kas attīstās degumos, sauc par karbofilām sēnēm.