debīliķis
debīliķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; žargonismsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | debīliķis | debīliķi |
| Ģen. | debīliķa | debīliķu |
| Dat. | debīliķim | debīliķiem |
| Akuz. | debīliķi | debīliķus |
| Lok. | debīliķī | debīliķos |
Avoti: SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 11. Vadītājs – debīliķis bremzēt nemāk ( reiz dzirdēju sakām kādu pasažieri, kad pats braucu mājās pēc maiņas kā pasažieris).
- Vienam debīliķim, kuru pazin jau no pamatskols, maucība, no mūsu ielas, kopā spēlējām “ Vasarā gliemežvākā”, bijām statistos, otrajā daļā, viņš bija nedaudz vecāks un pirmais nopūdelēja pīpēj, dzēr un zag, a pēc tam atkal labi sapratāmies, kad es bij pirmajā kursā un tad ar jau vazājos apkārt un pīpēju zāl un biš arī tirgoju.
- 15. Man liekas ka liela daļa no jums ir tādi, kā tas debīliķis, kurš krīt no 20. stāva, zvana savam draugam un saka: “ Patreiz esmu 16. stāvā.
- Ja pat šī jēgu nesapratīsi , nu tad piedot , ka tik pats neesi tas debīliķis
- Un vajag promejot parādīt to rupjo žestu tam debīliķim , kurš ir iedomājies , ka varēs tagad divām smadzenes čakarēt