darvdeģis
darvdeģis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | darvdeģis | darvdeģi |
| Ģen. | darvdeģa | darvdeģu |
| Dat. | darvdeģim | darvdeģiem |
| Akuz. | darvdeģi | darvdeģus |
| Lok. | darvdeģī | darvdeģos |
Cilvēks, kas nodarbojas ar (koku) darvas tecināšanu; deģis.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas burtiski sasaucas ar darvdeģa sievas Marijas teikto pašās gadsimta beigās uzrakstītajā romānā „ Enijas bize”.
- Nu jau kuru katru brīdi vajadzēja pārbraukt darvdeģim, un Jēkaupiņš nolēma viens pats pie viruma vēl neķerties, bet viņu sagaidīt.
- Jēkaupiņš ir pusauga puika, kas vienā no " Pasaules vēstures" nodaļām sastrīdas ar māti, aiziet no mājām, nonāk meža vidū pie darvdeģa un kādudien sastop lapsu.
- Rakstnieks tēlo izmisušo sievieti ─ Ieva gluži kā vājprātā maldās mežā un meklē atņemto bērnu, līdz iemaldās darvdeģa būdā, bet Enija pa to laiku ir nolikusi mazo Janeli Nārbuļu rijā pie Jēkaba zārka.
- To viņš centās akurāt tādām pašām kustībām, kā to darījušu atminējās tēvu un līdzīgi kā to bija darījis arī darvdeģis, – tās vairs nebija bērna vai pusaugu puika kustības, tā bija īsta lielu vīru būšana.