deģis
deģis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | deģis | deģi |
| Ģen. | deģa | deģu |
| Dat. | deģim | deģiem |
| Akuz. | deģi | deģus |
| Lok. | deģī | deģos |
Cilvēks, kas nodarbojas ar (darvas, ogļu, spirta u. tml.) dedzināšanu.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vīrietis domā: sieviete man ļoti uzticas," skaidro A.Deģis
- Romāns „ Mellsila pirāti" ir otrais A.D.Deģa izdotais darbs.
- Un trešā lieta – viņam pieder pirmie kaļķu deģi.
- Kad pārbrauks deģis, būs abiem gardu gardais strebjamais.
- Mežkungs nāca pār Deģu kalnu, bijis ar ciemiņiem medībās, prasīja, ko tie mūsu brieži pa Deģu eglēm ganās.