dabūtenis
dabūtenis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dabūtenis | dabūteņi |
| Ģen. | dabūteņa | dabūteņu |
| Dat. | dabūtenim | dabūteņiem |
| Akuz. | dabūteni | dabūteņus |
| Lok. | dabūtenī | dabūteņos |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vai Janebūtam izdosies izglābties no dabūteņu ķetnām, tverekļiem, kampekļiem?
- Janebūts nejauši iekrīt Pazemzemē, kur mīt dabūteņi - radījumi, kuri vēlas sagrābt VISU, VISU, VISU.
- Janebūts nejauši iekrīt Pazemzemē, kur mīt dabūteņi − radījumi, kuri vēlas sagrābt visu, visu, visu.
- Un dabūtenis?
- Guntars paziņojis, ka te nepalikšot, jo viņam " līdz kaklam apnicis uzturēt svešus dabūteņus", uz ko Undīne atbildējusi, ka " no dabūteņa dzirdu", un izaicinoši smējusies.