dūka1
dūka apvidvārds
1.Caurums, atvere (piemēram, kādā mašīnā, ēkas daļā).
2.Šļūtene, caurule.
3.Raudulīgs cilvēks (parasti bērns).
4.Īgņa; miera traucētājs.
5.Dūmvada aizbīdnis.
6.Dibens (maza bērna).
7.Resna caurule.
8.Vieta purvā bez stabila pamata.
Avoti: ĒiV, ViV, SiV, Sin, ME, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dūka sargāja visu, visu, kas piederēja pie mūsu sētas.
- To Dūka grib – un viņa dabū to, ko grib.
- Iesaistoties kora darbībā, skolēns apmierina vajadzības, kuras nosaukusi M. Dūka.
- Dūku — Svētes ieplakā atrodas arī Ļaudonas saldūdens kaļķu iegula.
- Dzīvojot pa pagalmu, cālītis sadraudzējās vienīgi ar kucīti Dūku.