dūņains
dūņains īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | dūņains | dūņaini |
| Ģen. | dūņaina | dūņainu |
| Dat. | dūņainam | dūņainiem |
| Akuz. | dūņainu | dūņainus |
| Lok. | dūņainā | dūņainos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| dūņaina | dūņainas |
| dūņainas | dūņainu |
| dūņainai | dūņainām |
| dūņainu | dūņainas |
| dūņainā | dūņainās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | dūņainais | dūņainie |
| Ģen. | dūņainā | dūņaino |
| Dat. | dūņainajam | dūņainajiem |
| Akuz. | dūņaino | dūņainos |
| Lok. | dūņainajā | dūņainajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| dūņainā | dūņainās |
| dūņainās | dūņaino |
| dūņainajai | dūņainajām |
| dūņaino | dūņainās |
| dūņainajā | dūņainajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
1.Tāds, kur ir daudz dūņu; tāds, kam ir dūņu piejaukums.
1.1.Dūņām klāts.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā ir dūņaina un purvaina, te visiem ir labi dārziņi.
- Ezera grunts pārsvarā smilšaina un dūņaina, vietām nedaudz akmeņaina.
- Ezeram ir lēzens krasts, dibens dūņains, vietām mālains vai akmeņains.
- Akmeņainās upēs ir daudz sūnaugu un dūņainās upēs ir daudz peldlapu augu.
- Mudīte taisa jaukos, dūņainos bumbulīšus aizsienamo aukliņu galiem.