dūņa
Lietojuma biežums :
dūņa apvidvārds
Avoti: KiV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dziļums – 0,2-0,5 m. Grunti veido akmeņi, grants, smilts, dūņa, detrīts.
- Nupat bija ezera ūdenskrēslā zibošs asaris, bet pēc kāda laiciņa, še tev, vienkārši dūņa.
- 3. Dziļums – 0,5 m, bijusī bebraine, grunti veido smalka dūņa, rupjš detrīts, smilts, nomelnējušas ūdenī iegrimušas koku atliekas, piekrastē Lemna trisulca un Lemna minor, kā arī Schoenoplectus lacustris, kā arī atsevišķi pavedienveidīgo zaļaļģu apaugumi.
- Ņemot vērā valodnieces secinājumus un viņas vākto vietvārdu liecības, šos apelatīvus var iedalīt vairākās apakšgrupās: akmeņainu jūras grunti apzīmē ar vārdiem akmeņu jūra, akmens kalns, kalva, kauls, rausis, rauzis, rava, rēve, smilšainu – ar leksēmām smilkte, smilte, smilts, smiltene, mālainu – ar dumbliens, glūda, gļūda, sanda, dūņainu – ar dubļi, dumblis, dūņa, ar granti klātu grunti – ar apelatīvu grantiens.