dīvāns1
dīvāns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dīvāns | dīvāni |
| Ģen. | dīvāna | dīvānu |
| Dat. | dīvānam | dīvāniem |
| Akuz. | dīvānu | dīvānus |
| Lok. | dīvānā | dīvānos |
Mīksta mēbele sēdēšanai vai gulēšanai.
PiemēriTe vēl aizvien stāvēja viņu zilais dīvāns.
- Te vēl aizvien stāvēja viņu zilais dīvāns.
- Uz dīvāna nomesta sveša kaklasaite bezgaumīgā krāsu salikumā.
- Viesistabas dīvāns bija pretīgi ciets un neērts.
- Pēkšņi viņa sajuta dīvānā sēdošās jaunās sievietes skatienu.
- Viņš noguldīja Florenci uz dīvāna un pats apsēdās pretējā istabas stūrī.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit