dīdzēt
dīdzēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | dīdzēju | dīdzējam | dīdzēju | dīdzējām | dīdzēšu | dīdzēsim |
2. pers. | dīdzē | dīdzējat | dīdzēji | dīdzējāt | dīdzēsi | dīdzēsiet, dīdzēsit |
3. pers. | dīdzē | dīdzēja | dīdzēs |
Pavēles izteiksme: dīdzē (vsk. 2. pers.), dīdzējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: dīdzējot (tag.), dīdzēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: dīdzētu
Vajadzības izteiksme: jādīdzē
Avoti: LLVV