cujināt
cujināt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | cujinu | cujinām | cujināju | cujinājām | cujināšu | cujināsim |
| 2. pers. | cujini | cujināt | cujināji | cujinājāt | cujināsi | cujināsiet, cujināsit |
| 3. pers. | cujina | cujināja | cujinās | |||
Pavēles izteiksme: cujini (vsk. 2. pers.), cujiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: cujinot (tag.), cujināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: cujinātu
Vajadzības izteiksme: jācujina
Rīdīt (suni).
Avoti: LLVV