cūk
cūk apvidvārds; parasti konstrukcijā: atkārtojums
Sauciens, ar kuru aicina cūkas (piemēram, pie ēdiena, kūtī).
Avoti: ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kalv cūk
- Tenīsā vāra galvas pusi un iet uz cūku baznīcu cūk kūts dziedāt
- bet ezera dibenā dzirdējuši saucam Cūk , cūk , vis cūk , vis cūk , strup ast vien nav
- Ak , tu cūk
- Miķēļa vakarā uzkāpj uz cepļa slotas , un jāj cūkkūtij trīs reizes apkārt , tad pieklauvē pie cūk kūts durvīm un klausās , vai kuilis rukst , vai ne