cietlapis
cietlapis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; joma: botānikaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | cietlapis | cietlapji |
| Ģen. | cietlapja | cietlapju |
| Dat. | cietlapim | cietlapjiem |
| Akuz. | cietlapi | cietlapjus |
| Lok. | cietlapī | cietlapjos |
cietlape sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | cietlape | cietlapes |
| Ģen. | cietlapes | cietlapju |
| Dat. | cietlapei | cietlapēm |
| Akuz. | cietlapi | cietlapes |
| Lok. | cietlapē | cietlapēs |
Augs ar cietām lapām.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Agrāk šo reģionu pārsvarā klāja meži, taču intensīvā un ilgstošā cilvēku darbība lielu daļu reģiona pārvērtusi sklerofilos cietlapju krūmājos.
- Ziemeļos un rietumos zemāk par 2000 metriem virs jūras līmeņa aug dižskābaržu un skujkoku meži un daudz pļavas, savukārt dienvidu pusei raksturīgi mūžzaļo cietlapju meži un krūmāji.
- Pireneju pussala atrodas galvenokārt subtropu joslā, ziemeļos mazliet mērenajā joslā, kā arī šādās dabas zonās: mūžzaļie cietlapju meži un krūmāji, platlapju meži un augstumjoslojuma apgabali.
- Ziemeļu un rietumu nogāzēs līdz 800 m cietlapju meži un mūžzaļie krūmāji, līdz 1200 m — mūžzaļie meži, līdz 1700 m — jaukti mūžzaļu un vasarzaļu koku ( kļava, ozols) un skujkoku meži, līdz 2200 m — Atlasa ciedru audzes.
- Izcirsto mežu vietā šeit aug mūžzaļo cietlapju krūmi.