ciemene
ciemene sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ciemene | ciemenes |
| Ģen. | ciemenes | ciemeņu |
| Dat. | ciemenei | ciemenēm |
| Akuz. | ciemeni | ciemenes |
| Lok. | ciemenē | ciemenēs |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad Imants uzaicina kādu no ciemenēm sēsties māsasvīra motocikla aizmugures sēdeklī un “ izlaist līkumu”, neviena nepiekrīt — sak’, nevar zināt, cik to māla kausiņu viņš iztukšojis?
- Pa to ciemenes vezdama, Milda pin matus ne divās, bet vienā bizē, un tā nu rokas delma resnumā.