ciemcilvēks
ciemcilvēks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ciemcilvēks | ciemcilvēki |
| Ģen. | ciemcilvēka | ciemcilvēku |
| Dat. | ciemcilvēkam | ciemcilvēkiem |
| Akuz. | ciemcilvēku | ciemcilvēkus |
| Lok. | ciemcilvēkā | ciemcilvēkos |
Avoti: Sin
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa kādu brīdi pastāvēja, parunājās ar svešajiem ciemcilvēkiem, pie sevis atzīmējusi, ka sen nav satikusi tik atraisītus un smaidīgus ļaudis, bet tad ciemiņiem bija jādodas tālāk uz kādu tur simpozija un semināra krustojumu, bet Inese tecēja vien atpakaļ uz savu darba vietu.