ceremonija
ceremonija sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ceremonija | ceremonijas |
| Ģen. | ceremonijas | ceremoniju |
| Dat. | ceremonijai | ceremonijām |
| Akuz. | ceremoniju | ceremonijas |
| Lok. | ceremonijā | ceremonijās |
1.Oficiāla, svinīga (kādas darbības, akta u. tml.) norise; svinības pēc iepriekš noteiktas kārtības.
PiemēriBagātīgi zeltots ar pelēkzaļiem, brūnganiem, zilganiem akcentiem – attēlo bagāto ķīniešu nama tējas dzeršanas ceremoniju.
- Bagātīgi zeltots ar pelēkzaļiem, brūnganiem, zilganiem akcentiem – attēlo bagāto ķīniešu nama tējas dzeršanas ceremoniju.
- Atklāšanas ceremonija notika nākamajā priekšpusdienā Gornoaltaiskas galvenajā laukumā.
- Mācītājs steigšus noturējis ceremoniju.
- Vēl vairākas dienas putni riņķoja virs manas galvas un nepameta arī kāzu ceremonijas laikā.
1.1.nievājoša ekspresīvā nokrāsa; parasti formā: daudzskaitlis Ārišķība, pārspīlēta ārējo formu ievērošana, manierība; formalitāte.
PiemēriTās lielais ķermenis satraukti drebēja, bez liekām ceremonijām un apsveicināšanās saucot māsas uz priekšu.
- Tās lielais ķermenis satraukti drebēja, bez liekām ceremonijām un apsveicināšanās saucot māsas uz priekšu.
- Dievs tevi dzird tikai tad, kad tu sauc uz Viņu, un ne tad, kad tu peldies savās bēdās, kurni vai rīko sevis žēlošanas ceremoniju.
Avoti: LLVV, TWN
Piemēri valodas korpusos:šeit