cerēties
cerēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; novecojisLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | cerējos | cerējamies | cerējos | cerējāmies | cerēšos | cerēsimies |
| 2. pers. | cerējies | cerējaties | cerējies | cerējāties | cerēsies | cerēsieties, cerēsities |
| 3. pers. | cerējas | cerējās | cerēsies | |||
Pavēles izteiksme: cerējies (vsk. 2. pers.), cerējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: cerējoties (tag.), cerēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: cerētos
Vajadzības izteiksme: jācerējas
Pēc savstarpējas vienošanās cerēt uz apprecēšanos, kāzām.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es jau arī jaunībā cerējos, izsapņojos uz šīm pašām lietām.
- Protams, tā cerējoties tik garus gadus, mēs mīlam viens otru vēl vairāk!
- 5. aprīlī, redzot, ka cerētos panākums nav izdevies gūt, Ludendorfs pavēlēja uzbrukumu apturēt.
- Patiesība izrādījusies gluži citādāka: meitene mīlot Nažudu un laulībā stājusies pēc tam, kad gadu abi " cerējušies".
- Uzkāpuši augšup pa krauju, puisis un meitene vēl cerējās kaut ko pameldēt, taču Vecā ar žestiem parādīja, lai abi tūdaļ pazūd no viņas acīm.